Poēma gada laiku ritējumā ataino Zemgales lauku sētu – darbus, svētkus, dzīves principus – vienotībā ar dabas norisēm un mītiskā laika ritu. Nav konkretizējama sižeta attīstības līnija, samezglojumi – tas ir poētisks vispārinājums par cilvēka un dabas saskaņas meklējumu. Lai arī tekstā saskatāmas norādes par vēsturisko darbības norises laiku – 19. gs. otrā puse – tomēr vienlīdz var pieņemt, ka Straumēnu mājas eksistē ārpus vēsturiskā lineārā laika, tā ir mītiskā realitāte.
Kušnere S. “Straumēni”.
Nacionālā enciklopēdija.
popijs1 –
nevēlējos lasīt uzdoto, spēju noklausīties 😉